Dzelzceļnieki Jelgavas lokomotīvju depo, 20. gs. 50. gadi. Foto autors nezināms. avots: no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma.

Dzelzceļnieki Jelgavas lokomotīvju depo, 20. gs. 50. gadi. Foto autors nezināms. avots: no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma.

Antropologi un sociologi ir īpaši ar to, ka viņu profesionālās darbības robežām bieži vien nav noteiktu robežu – un šo varētu teikt arī par mums, SIA “Jaunrades laboratorijas” pētniekiem.

Atceroties un raksturojot mūsu iepriekš veiktos pētījumus, varam teikt, ka galvenokārt esam fokusējušies uz tagadnes izpēti, kā arī “pieskārušies” nākotnes dimensijas izpētei sabiedrībā. Taču pētījumi ar fokusu uz vēsturi mūsu redzeslokā līdz šim nav bijuši – un tas arī ir šķitis piemērotāks izpētes lauks vēsturniekiem. Vismaz līdz šim.  Taču, nekad nesaki “nekad”, vai ne? Esam priecīgi mūsu sekotājus iepazīstināt ar vienu no mūsu šī brīža jaunākajiem pētījumiem, kuru veicam sadarbībā ar Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju topošajai ekspozīcijai “Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši Jelgavā”. Projekta ietvaros, sadarbojoties ar vēsturniekiem, veicam atkārtotas dzīvesstāstu intervijas ar dažādu jomu dzelzceļniekiem, kas Jelgavā strādājuši padomju laikos, kā arī ar viņu laikabiedriem, piemēram, dažādu jomu apkalpojošajiem darbiniekiem, kas bijuši tuvi dzelzceļā notiekošajam.

Mūsu uzdevums un mērķis ir radīt materiālu, ar ko Dzelzceļa muzeja darbiniekiem strādāt, lai nākotnē muzeja apmeklētājiem ļautu iepazīt dzelzceļu un tā bijušos darbiniekus no cilvēcīgās puses, caur dzelzceļnieku personīgo pieredzi interesantā veidā parādot, kāda ir bijusi dzīve uz un pie sliedēm. Līdz šim esam klausījušies romantiskos dzelzceļnieku iepazīšanās stāstos, aizraujošos dzelzceļnieku ikdienas piedzīvojumos, dzelzceļnieku brīvā laika aktivitāšu un hobiju atmiņu spilgtākajos mirkļos, kā arī bijuši ekspedīcijā uz kādreizējo dzelzceļnieku dzīvojamo rajonu “Jelgava-2”, kur joprojām var sastapt kādu no bijušajiem dzelzceļniekiem. Lauka darba veikšana rit pilnā sparā, un mēs ticam, ka mums priekšā vēl daudz skaistu un īpašu stāstu, kurus uzklausīt un saglabāt nākamajām paaudzēm, jo dzelzceļš, tāpat kā sabiedrība, ir mainīgs.

Projekts top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu.